Cēsu Novads

Cēsis

Website

website

facebook

twitter

instagram

Email

email

Phone number

phone

companywebsite

Letônia

Cēsis, Letônia

Cēsu Mākslas festivāls

Festival

Approved

Cēsis Castle

English

Cēsis Art Festival

Šā gada 9.jūlijā Cēsīs tiks atklāts sešpadsmitais Cēsu Mākslas festivāls, kas piedāvās daudzpusīgu notikumu programmu ikvienai mākslas mīļotāja gaumei. Festivāla apmeklētājiem būs iespēja apskatīt trīs vizuālās mākslas izstādes un baudīt Riharda Vāgnera operu “Tristans un Izolde” pasaulslavenu dziedātāju koncertizpildījumā. Opera pilnā atskaņojumā Latvijā izskanēs pirmo reizi pēc 100 gadu pārtraukuma. Tradicionālajā brīvdabas notikumā Cēsu pils parka estrādē šoreiz uzstāsies Raimonds Pauls, Daumants Kalniņš un Latvijas Radio bigbends. Festivāls norisināsies līdz 14. augustam.

Cēsu Mākslas festivāla atklāšanas dienā, 9.jūlijā, plkst.16.00 koncertzālē “Cēsis” skanēs Riharda Vāgnera operas “Tristans un Izolde” pilnatskaņojums. Šis ir unikāls notikums, jo pēdējo reizi kas tāds Latvijā noticis tālajā 1920. gadā. Ja pēdējos gados ierasti tika atskaņota kāda no operas daļām, tad Cēsīs varēsim dzirdēt visu uzvedumu vairāk kā četru stundu garumā. No ķeltu leģendas radušais Tristana un Izoldes stāsts ir viens no skaistākajiem mīlasstāstiem pasaules mūzikā. Šī skaņdarba grūtā un piesātinātā uzbūve prasa īpašas vokālās, instrumentālās un emocionālās prasmes. Tādēļ Cēsīs to izpildīs izcils solistu un mūziķu sastāvs – Eiropas operteātru zvaigzne, vācu tenors Marko Jenčs (Marco Jentzsch) un latviešu operdziedātāja Liene Kinča titullomās, zviedru mecosoprāns Martina Dike (Martina Dike), vācu basbaritons Olivers Cvargs (Oliver Zwarg), igauņu bass Ains Angers (Ain Anger), kura repertuāru pārsvarā veido Riharda Vāgnera operu partijas u.c. Operas koncertatskaņojumā Cēsīs piedalīsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Andris Poga, kurš pēdējos gados Latvijā ar panākumiem iestudējis vairākus Vāgnera opusus. Koncertatskaņojums ir mākslas festivāla “Cēsis 2022″ un koncertzāles “Cēsis” sadarbības projekts. Divos uzveduma pārtraukumos skatītāji varēs baudīt atspirdzinājumus un maltītes no Cēsu restorānu piedāvājuma visos koncertzāles stāvos.

Vizuālās mākslas programmā Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā no 9. jūlija līdz pat 14. augustam būs skatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Zilā līča māja”. Tās balsts ir Evitas Vasiļjevas un Kaspara Groševa sadarbība, kurā savienojas divas atšķirīgas un vienlaikus radniecīgas mākslinieciskās prakses, kurās būtiskas ir mākslas darbu attiecības ar telpu un tās elementiem. Ekspozīciju veidos mākslinieku veidotās skulptūras, instalācijas, lielformāta arhitektoniskas struktūras, video un gleznas, kas apdzīvos Cēsu Laikmetīgā mākslas centra arhitektūru. Projekts sasaucas ar NSRD (Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīcas) bagātīgo un pieblīvēto darbību un idejām par “aptuveno mākslu”, pārceļot Hardija Lediņa utopisko Pārdaugavas ainavas zīmējumu “Zilā līča māja” (1984) uz Cēsīm, apņemot visu izstāžu ēku ar iegremdējošu, daudzslāņainu instalāciju. Sajaucot industriālās vides raupjumu ar instalācijas vibrācijām telpā, mākslinieki vēlas šķetināt un savirpuļot mūsdienu un nesenās pagātnes mākslas procesu dzinuļus, kas parādās gan izstādes izpildījumā, gan materiālos un to saspēlē, muzikāli un vizuāli. Izstādes kuratores – Daiga Rudzāte un Žanete Skarule.

Tāpat no 9.jūlija Cēsu Izstāžu namā būs apskatāma izstāde “Bruno Vasiļevskis. P.S.” Tās uzmanības centrā ir viena no spilgtākajām personībām Latvijas 20.gadsimta otrās puses glezniecībā. Ekspozīcija iecerēta ne tikai kā atskats uz Vasiļevska daiļradi, bet arī kā radoša izmeklēšana, tiecoties atklāt viņa gara radiniekus un atstātos nospiedumus Latvijas mākslas ainā. Izstādē līdzās Bruno Vasiļevska darbiem būs skatāmi Imanta Lancmaņa, Jura Pudāna, Maijas Tabakas, Miervalža Poļa, Līgas Purmales, Valda Līcīša, Līvijas Endzelīnas, Daces Lapiņas, kā arī Jāņa Blanka, Zanes Tučas un Jāņa Šneidera darbi. Izstādes kurators – Vilnis Vējš.

Koncertzāles “Cēsis” galerijā būs skatāma Daiņa Pundura izstāde “Lielo dzīvnieku gaidot”. Ekspozīcija ir iecerēta kā inscenējums pagātnē nenotikušiem notikumiem. Tajā keramikas trauki mijiedarbībā ar telpu un notikumiem var kļūt par mediju, sasniedzot ekspresijas intensitāti, kas robežojas ar fiziski sajūtamu klātbūtni.

Festivāla muzikālā programma turpināsies 5. augustā, Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā, izskanot koncertam “Hildegardes meditācijas”. Tas veltīts Bingenes Hildegardei – viduslaiku vizionārei, mūķenei, dziedniecei un komponistei, kuras darbus dzirdēsim programmā. Līdzās Hildegardes dziedājumiem koncertā būs arī 12.–13. gadsimta spāņu vokālā mūzika, Kastīlijas valdnieka Alfonso X kompozīcijas, renesanses meistara Orlando Gibonsa opusi, Parīzes Madlēnas baznīcas ērģelnieces Žannas Demesjē mūzika un Arvo Perta sakrālie šedevri. Koncertā piedalīsies vokālā grupa “Putni”, ērģelniece Kristīne Adamaite, dziesminiece Anta Eņģele un sitaminstrumentāliste Virdžīnija Laube – Vītiņa. Programmas mākslinieciskā vadītāja Antra Dreģe.

Savukārt par tradīciju kļuvušais festivāla brīvdabas notikums būs vērojams 7.augustā plkst. 19.00 Cēsu pils parka estrādē. Skaistajā un ainaviskajā estrādē, vasaras vakara noskaņās, apmeklētājus priecēs Raimonds Pauls, Daumants Kalniņš un Latvijas Radio bigbends kopā ar stīgu grupu. Koncertā līdzās Ineses Zanderes iedvesmotām tarantellām, vīgriežu valšiem, sapņiem, cielavām un cīruļiem būs populāras un sen iemīļotas Maestro dziesmas ar Alfrēda Krūkļa dzeju. Klausītāji varēs atsaukt atmiņā lieliskās balādes ar Imanta Ziedoņa tekstiem. Programmā iekļauts arī Raimonda Paula 60.gadu ikoniskais instrumentālais skaņdarbs “Dienvidu akvareļi”

Jāpiemin arī festivāla satelītpasākums – audio-vizuāla performance “Klusums Krīt” ar virtuālu kori, kas norisināsies 12., 13., un 14. augustā. Tas veidots kā veltījums holokaustā iznīcinātajai Cēsu ebreju kopienai. “Klusums Krīt” ir lūgšana par mirušajiem ar mūzikas un valodas klātbūtni. Performance noritēs mežā, kurā nacistiskās okupācijas laikā 1941.gada augustā tika nogalināti 200 ebreji. Tās veidotāji – idejas autori Krista Dzudzilo un Reinis Dzudzilo, komponists: Krists Auznieks, Jauniešu koris “Kamēr…” un diriģents Aivis Greters.

Kā jau katru gadu, festivālā varēsim vērot arī kino un teātra programmu. Atzīmējot izcilās kinozinātnieces Valentīnas Freimanes 100 gadu atceres jubileju, apmeklētāji varēs skatīties viņas veidoto četru zviedru kino klasikas filmu izlasi, kura līdz šim vēl nav izrādīta. Tāpat iecerēts teātra izrāžu cikls Grand Prix. Informācijai par kino un teātru programmas norises laikiem interesenti aicināti sekot līdzi festivāla mājaslapā – https://www.cesufestivals.com/

Festivāls nav iedomājams bez tā atbalstītājiem. “Ar vienu no Cēsu Mākslas festivāla galvenajiem šī gada notikumiem – Riharda Vāgnera operu “Tristans un Izolde”, festivāla rīkotāji ir akcentējuši arī SEB bankai svarīgas vērtības. “Tristans un Izolde” ir novatoriska, es pat teiktu – revolucionārā un inovatīva opera. Tās vērtību nav ietekmējis ne laika ritējums, ne arī mūsdienu mūzikas aktualitātes. Arī mēs SEB bankā cienām un iestājamies par ilgtspējīgām un inovatīvām idejām, kuras spēs stāvēt pāri laikam un savā jomā radīt nozīmīgu, pozitīvu pienesumu. Priecājos, ka arī šogad SEB bankai ir iespēja atbalstīt Cēsu Mākslas festivālu, kas ir viens no augstvērtīgākajiem notikumiem Latvijas mākslas un kultūras dzīvē,” norāda SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Kā min LMT viceprezidente Laura Keršule, Cēsu mākslas festivālu un LMT vieno tiekšanās pēc inovācijām: “Esam gandarīti, ka jau vairāk nekā 10 gadus LMT ir Cēsu Mākslas festivāla atbalstītājs. Festivāls ir skaista, vērtīga un ilgtspējīga tradīcija, kas ar cieņu atklāj plašākai sabiedrībai gan klasiskās mākslas vērtības, gan laikmetīgo mākslu, atklājot jaunas pieredzes un sajūtas. Inovācijas un jaunas formas meklējumi ir neatņemama Cēsu mākslas festivāla sastāvdaļa, un tas saskan arī ar LMT redzējumu, kas savās darbībās tiecas uz inovācijām, atklājot nākotnes iespējas.”

Cēsu Mākslas festivāls notiek ar patrona SEB bankas, festivāla ģenerālsponsora Latvijas Mobilā Telefona, uzņēmuma AJ Power, Latvijas Valsts Kultūrkapitāla fonda, koncertzāles “Cēsis” un Cēsu novada domes atbalstu.

latviešu

Cēsu Mākslas festivāls / Sobre

Explore mais sobre Cēsu Mākslas festivāls