Name: I Played, I Danced
Start: 2022-11-10T00:00:00.000Z
End: 2022-11-19T00:00:00.000Z
Location: Latvian National Opera

Organization

Cantante

Andris Ludvigs

Tots

Raimonds Bramanis

Juris Jope

Laura Teivāne

Lelde

Marlēna Keine

Viktorija Pakalniece

Jānis Apeinis

Three-headed Demon King

Armands Siliņš

Krišjānis Norvelis

Lord

Romāns Poļisadovs

Rihards Mačanovskis

The Blind Man

Edgars Ošleja

Ilona Bagele

The Witch

Dana Bramane

Juris Ādamsons

Zemgus

Rihards Millers

Ieva Parša

Mole Cricket

Laura Grecka

Aira Rūrāne

Lelde's Mother

Evija Martinsone

Andžella Goba

Zemgus' Mother

Irma Pavāre

Guntars Ruņģis

Foreman

Viesturs Jansons

Mihails Čuļpajevs

Kalvis Kalniņš

Pegleg

Rinalds Kandalincevs

Director(a) orquestal

Mārtiņš Ozoliņš

Director(a) de escena

Laura Groza-Ķibere

Escenógrafo(a)

Miķelis Fišers

Diseñador(a) de vestuario/Figurinista

Kristīne Pasternaka

Diseñador(a) de video

Coreógrafo(a)

Rūdolfs Gediņš

Dramaturgia

Evarts Melnalksnis

Andris Veismanis

Diseñador(a) de iluminación

Oskars Pauliņš

Latvian National Opera

Others

Choeur Latvian National Opera Choir, Riga Dome Boys' Choir

Orchestra

Latvian National Opera Orchestra

letón

I Played, I Danced

Riga

Letonia

Public

inglés

Válido

Raiņa “Spēlēju, dancoju” vēsta par liesmojošu enerģiju, kas modina un, uzveicot ļaunumu, ved uz gaismu. Imanta Ziedoņa un Imanta Kalniņa opera bija enerģijas...

The theatre piece I Played, I Danced was written during the wartime of 1916. The author, poet, and playwright Rainis is a central figure in Latvian literature, as well as the social and political processes of that period. The play tells the story of a witty vagabond and bard – Tots. He goes into the underworld to bring back his young bride Lelde, abducted from her wedding by the old Lord, who terrorises and suppresses the people. On his way, Tots discloses and transforms the realms of the suffering dead, of the devils, and of the living, aiming for a better future. However, it is he himself who has to change the most. Playwright Rainis merges together characters of Latvian mythology with the current political issues of his time, setting into the centre his ideal of the “Man of Future”.

In 1977, the composer Imants Kalniņš put the play to music. Imants Kalniņš is a symbol of the Latvian anti-establishment art scene. Composing academic as well as popular music, he has his own very particular and distinctive expression of music that has left a major impact. In the opera I Played, I Danced, spectators hear folkloristic reminiscences of Latvian traditional music blended into Imants Kalniņš’ ornamental and elaborate musical language.

Leading young Latvian director Laura Groza-Ķibere, together with visual artist Miķelis Fišers, bring out the wild energy of this opera and through it consider the present Latvian society. Are the ideas of Rainis still relevant today? Should one fight the demons of the past to enliven a new vision for the future?

English

Teātra skaņdarbs Es spēlēju, es dejoju tapis 1916. gada kara laikā. Autors, dzejnieks un dramaturgs Rainis ir centrālā figūra latviešu literatūrā, kā arī tā laika sociālajos un politiskajos procesos. Izrāde stāsta par asprātīgu klaidoņu un bardu – Totsu. Viņš dodas pazemē, lai atgrieztu savu jauno līgavu Leldi, kuru no kāzām nolaupījis vecais Kungs, kurš terorizē un apspiež cilvēkus. Savā ceļā Totss atklāj un pārveido ciešanas mirušo, velnu un dzīvo sfēru, tiecoties uz labāku nākotni. Tomēr visvairāk jāmainās viņam pašam. Dramaturgs Rainis sapludina latviešu mitoloģijas tēlus ar sava laika politiskajām aktualitātēm, centrā izvirzot savu “Nākotnes cilvēka” ideālu.

1977. gadā lugu mūzikā iemūžināja komponists Imants Kalniņš. Imants Kalniņš ir Latvijas antiestablišmenta mākslas skatuves simbols. Komponējot gan akadēmisko, gan populāro mūziku, viņam ir sava ļoti īpašā un atšķirīgā mūzikas izpausme, kas atstājusi lielu iespaidu. Operā Es spēlēju, dejoju skatītāji dzird folkloristiskas latviešu tradicionālās mūzikas reminiscences, kas saplūst Imanta Kalniņa ornamentālajā un izsmalcinātajā mūzikas valodā.

Vadošā jaunā latviešu režisore Laura Groza-Ķibere kopā ar vizuālo mākslinieku Miķeli Fišeru izceļ šīs operas mežonīgo enerģiju un caur to aplūko mūsdienu Latvijas sabiedrību. Vai Raiņa idejas joprojām ir aktuālas arī mūsdienās? Vai ir jācīnās ar pagātnes dēmoniem, lai atdzīvinātu jaunu nākotnes redzējumu?

latviešu

Créditos de presentación (Elenco & Equipo )

Elenco

Equipo

Ensamble